tiesőbu aizsardzőbas lődzekűu pieejamőba bőrniem ar garőga rakstura traucőjumiemdatu vőkšana un izplatűšana: vadlűniju ziőojumsfoto: © unicef/ceecis2013p-0421/pirozzitiesőbu aizsardzőbas lődzekűu pieejamőba bőrniem ar garőga rakstura traucőjumiemdatu vőkšana un izplatűšana: vadlűniju ziőojumsanna lousone (anna lawson)tiesőbu zinűtőu profesore, invaliditűtes jautűjumu pětőjumu centrs (centre for disability studies), lődsas universitűte. sirsnőgs paldies projekta komandai un manam kolěůim dr. gotjě de beko (gauthier de beco) par noderőgajiem komentűriem un ieskatiem.20152015. gada janvőrisisbn 978-615-80205-2-7paziűojums par autortiesőbőm:© lődsas universitőte un cilvěku ar garőga rakstura traucějumiem interešu aizstővőbas centrs (mdac), 2015. gads. visas tiesőbas paturětas.šő publikőcija sagatavota ar eiropas savienőbas programmas “pamattiesőbas un pilsonőba” ůnansiőlo atbalstu. par šős publikőcijas saturu pilnőbő atbild personu ar garőga rakstura traucějumiem interešu aizstővőbas centrs (mental disability advocacy center) un tő nekődő veidő neatspogužo eiropas komisijas oůciőlo viedokliar eiropas savienőbas programmas “pamattiesőbas un pilsonőba” ůnansiőlo atbalstusaturskopsavilkums 41. ievads 5 datu vőkšana un izplatűšana tiesűbu aizsardzűbas lűdzekěu pieejaműbas bůrniem ar garűga rakstura traucůjumiem űstenošanas procesa uzraudzűbai 62.1 ievads……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….6 datu vűkšanas standarti par běrniem ar garőga rakstura traucějumiem tiesvedőbas sistěmű…………………………………………………6apkopojaműs informűcijas noteikšana: rűdőtűju nozőme 92.3.1 augstű komisűra cilvěktiesőbu jautűjumos biroja rűdőtűju struktžras vadlőnijas 92.3.2 tiesőbu aizsardzőbas lődzekůu pieejamőba běrniem ar garőga rakstura traucějumiem esošajűs rűdőtűju sistěműs 9 2.4 izplatőšana………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………11ieteikumi 11 ar invaliditőtes jautőjumiem saistűta informőcijas vőkšana par konkrůtiem bůrniem ar garűga rakstura traucůjumiem 123.1 ievads……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………..12informűcijas apkopošana par traucějumu veidu 12informűcijas apkopošana par nepieciešamajiem pielűgojumiem un atbalstu……………………………………………………………………..14ieteikumi 15 neatkarűga půtűjuma par tiesűbu aizsardzűbas lűdzekěu pieejaműbu bůrniem ar garűga rakstura traucůjumiem veikšana un koordinůšana 174.1 neatkarőga pětőjuma nozőme 17neatkarőga pětőjuma par běrnu ar garőga rakstura traucějumiem pieredzi tiesőbu aizsardzőbas sistěmű koordiněšana 18ieteikumi 195. secinőjumi 20pielikums. apvienotie ieteikumi 213.kopsavilkumsšis ziűojums ir sagatavots desmit valstu őstenota, es ůnansěta projekta, kuru koordině personu ar garőga rakstura traucějumiem interešu aizstővőbas centrs (mdac), ietvaros. tő sőkumpunkts ir pašlaik pastővošais informőcijas trůkums par to, ko piedzővo běrni ar garőga rakstura traucějumiem, kuri ir iesaistőti tiesas procesos. tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbas barjeru, ar kődőm saskaras šődi běrni, raksturs un apměrs bez šődas informőcijas nav objektővi nověrtějams. ziűojumő aplůkota virkne rődőtőju sistěmu, kas izstrődőtas, lai atvieglotu centienus sekot běrnu un personu ar invaliditőti cilvěktiesőbu őstenošanas gaitai. neűemot věrő daďas iespaidőgas iniciatővas, lai nodrošinőtu, ka rődőtőji tiek izstrődőti tő, lai noskaidrotu jebkuras starpnozaru nepilnőbas, ar kődőm varětu saskarties běrni, kuriem ir arő invaliditőte, bija žoti maz statistikas vai citu datu par běrniem ar invaliditőti un věl mazők par běrniem ar daďődu veidu invaliditőti (ieskaitot psihosociőlos vai intelektuőlős attőstőbas traucějumus). tődu informőcijas sistěmu izveidošanő, kas spětu sniegt detalizětus datus, pastőv virkne izaicinőjumu, kuri arő ir izpětőti. ziűojumő apskatőti arő veidi, kődos eiropas komisija un citas publiskős institůcijas, kas ir spějőgas ůnansět attiecőgu izpěti, varětu atbalstőt neatkarőgo pětnieku centienus savőkt vairők informőcijas par běrniem ar garőga rakstura traucějumiem tiesu sistěmő. ziűojuma noslěgumő ietverti 15ieteikumi.4.1. ievadsšis ziűojums ir sagatavots kő daža no eiropas savienőbas programmas „pamattiesőbas un pilsonőba” lődzůnansěta projekta par „tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu běrniem ar garőga rakstura traucějumiem”. termins „běrni” tiks izmantots, lai atsauktos uz cilvěkiem, kuri nav sasnieguši 18gadu vecumu.1 termins „garőga rakstura traucějumi” tiks izmantots, lai atsauktos uz cilvěkiem, kuriem ir (vai tiek uzskatőts, ka ir) intelektuőlős attőstőbas, kognitővie, un/vai psihosociőlie traucějumi. norődőjumi par terminu „cilvěki ar invaliditőti”, kődus sniedz ano konvencija par personu ar invaliditőti tiesőbőm (kpit), tiks izmantoti daďődős turpmőkős analőzes dažős. saskaűő ar to [konvenciju] „personas ar invaliditőti ir personas, kurőm ir ilgstoši ůziski, garőgi, intelektuőli vai maűu traucějumi, kas mijiedarbőbő ar daďődiem šňěršžiem var apgrůtinőt viűu pilnvěrtőgu un efektővu lődzdalőbu sabiedrőbas dzővě vienlődzőgi ar citiem”.2šő projekta pirmais darba virziens attiecas uz datu vőkšanu un izplatőšanu par běrniem ar garőga rakstura traucějumiem tiesőbu aizsardzőbas sistěmő. tas ir atbildes reakcija uz baďőm (kődas eiropas komisija izteikusi es plőnő par běrnu tiesőbőm2011)3 par uzticamu datu trůkumu par běrnu situőciju tiesas procesos un par to, cik svarőgi ir nodrošinőt, lai běrni ar garőga rakstura (vai citiem) traucějumiem netiktu padarőti neredzami sabiedrőbas centienos atrisinőt šo problěmu. projekta pirmő darba virziena ietvaros ir sagatavoti divi ziűojumi, kuros, ir uzsvěrts, ka apvienoto nőciju organizőcijas (ano), eiropas padomes (ep) un eiropas savienőbas (es) standartiem bůtu jőnodrošina pamatvěrtěšanas ietvars.viens no [projekta] pirmő darba virziena ziűojumiem („datu sintězes” ziűojums) ietver bůtiskőko secinőjumu analőzi desmit projekta őstenošanas valstős.4 tajő ir űemts věrő šajős valstős iegůto esošo bůtisko datu apměrs, kő arő šo datu pieejamőbas pakőpe pětniekiem. tajő ir apkopotas arő problěmas un panőkumi, ar ko saskőrős pětnieki, měťinot vőkt jaunus datus, izmantojot empőriskős izpětes metodes. „datu sintězes” ziűojumő ir secinőts, ka visős valstős věrojams ievěrojams datu trůkums, lődz ar to ir žoti grůti vai pat neiespějami izzinőt, kas notiek ar běrniem ar garőga rakstura traucějumiem eiropas tiesőbu aizsardzőbas sistěmős, un tődějődi ir arő grůti noteikt pakőpi, kődő tiek gůti panőkumi šo běrnu tiesőbu stiprinőšanő attiecőbő uz pieejamőbu tiesőbu aizsardzőbas lődzekžiem.otrs projekta pirmő darba virziena ziűojums ir šisvadőbas” ziűojums. tő galvenais měrňis ir sniegt ieteikumus un vadlőnijas eiropas un dalőbvalstu iestőděm par to, kő varětu nověrst konstatětos trůkumus. turklőt ziűojuma měrňis ir arő nodrošinőt šős těmas cilvěktiesőbős balstőtu kritiku, kas palődzěs sekmět diskusiju par datu vőkšanu saistőbő ar běrnu ar garőga rakstura traucějumiem tiesőbu őstenošanu un uzraudzőbu.ziűojumam ir trős galvenős dažas, kő arő ievads un secinőjumi. pirmajő dažő (2.nodažő) tiks apskatőti standarti un iniciatővas, kas attiecas uz mehőnismu izveidi liela měroga anonimizětu datu vőkšanai un izplatőšanai, tődějődi kontrolějot tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu běrniem ar garőga rakstura traucějumiem tiesvedőbas sistěmas organizőcijős. 3.ietver ar vecuma őpatnőbőm un informőciju par garőga rakstura traucějumiem saistőtu jautőjumu izpěti, kura tiesvedőbas sistěmas organizőcijőm bůtu jőveic par katru běrnu, lai atbalstőtu nodažő apskatőto cilvěktiesőbu uzraudzőbas veidu. visbeidzot, nodažő tiks apskatőta neatkarőgu pětnieku veiktő datu vőkšana, kő arő tiks analizěts, kő šődus centienus varětu uzlabot un veicinőt valsts iestődes. visas trős šő ziűojuma galvenős nodažas ietvers attiecőgo ano, ep un es tiesőbu aktu apskatu un ieteikumus. šie ieteikumi tiks apkopoti un pilnőbő izklőstőti ziűojuma beigős.1tas kopumű atbilst ano konvencijas par běrna tiesőbűm 1.2konvencijas par personu ar invaliditűti tiesőbűm (convention on the rights of persons with disabilities – crpd), 1.3eiropas komisija, komisijas paziőojums eiropas parlamentam, padomei, eiropas ekonomikas un sociűlo lietu komitejai un reůionu komitejai: 2011.gada 15.februűra es plűns par běrnu tiesőbűm, com(2011)60 galőgű versija.4anna lousone (anna lawson) un rebeka parija (rebecca parry), access to justice for children with mental disabilities. data collection and dissemination: synthesis of findings. (lődsa – budapešta: lődsas universitűte – mdac, 2015). pieejams drőzumű.5. tiesőbu aizsardzőbas lődzekűu pieejamőbas bőrniem ar garőga rakstura traucőjumiem őstenošanas procesa uzraudzőbai2.1 ievadsvaldőbu saistőbu cilvěktiesőbu un diskriminőcijas jomő izpildě bůtiska nozőme ir efektővőm notiekošo izmaiűu uzraudzőbas sistěmőm. šődu uzraudzőbas sistěmu ietvaros savőktő informőcija atspogužo nevienlődzőbas vai nelabvělőga stővokža esamőbu un apměru. šő izteiktő pőrskatőmőba var izrődőties iedarbőgs reformu veikšanas pasőkums un instruments lěmumu par lődzekžu piešňiršanu pieűemšanai. datu vőkšana par cilvěkiem, iedalot viűus divős nelabvělőga stővokža grupős (pieměram, invaliditőte un běrnőba), rada papildus sareďťőjumus, bet tő [datu vőkšana] ir bůtiska jebkurő uzraudzőbas sistěmő, kuras ietvaros tiek noteikti un apzinőti noteikti jautőjumi par sociőlo atstumšanu, kurai šődi cilvěki var bůt pakžauti.šajő nodažő uzmanőba vispirms tiek pievěrsta bůtiskőkajiem standartiem attiecőbő uz datu vőkšanu tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbas běrniem ar garőga rakstura traucějumiem uzraudzőbas měrňiem. pěc tam tiek analizětas vadlőnijas rődőtőju izveidei šődas uzraudzőbas veicinőšanas nolůkos, kő arő tiek analizěts apměrs, kődő esošős eiropas rődőtőju sistěmas ietver běrnu ar garőga rakstura traucějumiem pieredzi tiesvedőbas procesos. visbeidzot pirms ieteikumu izklősta daďi vőrdi veltőti datu izplatőšanas tematam.2.2 datu věkšanas standarti par bőrniem ar garőga rakstura traucőjumiem tiesvedőbas sistőmědatu vőkšanas prasőbas par běrniem ar garőga rakstura traucějumiem tiesvedőbas sistěmő ir ietvertas gan konvencijő par personu ar invaliditőti tiesőbőm (kpit), gan konvencijő par běrna tiesőbőm (kbt). abu miněto konvenciju dalőbvalstőm tiek pieprasőts regulőri iesniegt attiecőgajőm konvenciju uzraudzőbas institůcijőm (ano personu ar invaliditőti tiesőbu komitejai un ano běrna tiesőbu komitejai) visaptverošus ziűojumus par veiktajiem pasőkumiem konvenciju saistőbu őstenošanő un par gůtajiem panőkumiem konvencijős noteikto tiesőbu ieviešanő praksě.5 abas komitejas „ziűojumu sniegšanas vadlőniju” ietvaros ir publicějušas ieteikumus par ziűojumu vělamo formőtu, kő arő par datiem, kődiem jőbůt ietvertiem šajos ziűojumos, par ko daďas norődes tiks minětas turpmők. kpit ir ieviests jauns papildu pienőkums (atšňirőgs pienőkums, kas dažěji sakrőt ar valsts ziűojuma sniegšanas procesu) kő jauns papildinőjums, atzőstot věsturiski izveidojušos invaliditőtes jautőjumu ignoranci cilvěktiesőbu uzraudzőbő, lai vőktu un izplatőtu datus par pieaugušo un běrnu ar invaliditőti cilvěktiesőbőm. 31.5konvencijas par personu ar invaliditűti tiesőbűm (kpit)pants un konvencijas par běrna tiesőbűm (kbt), 44.6.dalőbvalstőm tiek pieprasőts nodrošinőt „atbilstošas informőcijas, tostarp statistikas un pětniecőbas datu”6 vőkšanu, lai nodrošinőtu tőm iespěju izstrődőt attiecőgu uz pierődőjumiem balstőtu politiku, „izvěrtět dalőbvalstu no konvencijas izrietošu saistőbu őstenošanu (..), un identiůcětu barjeras, ar kurőm saskaras personas ar invaliditőti”.7 šis pants ietver arő prasőbu par šős informőcijas „atbilstošu sőkőku dalőjumu” un datu vőkšanas un izmantošanas procesa atbilstőbu likumőgi ieviestam tiesiskajam regulějumam (pieměram, datu aizsardzőbas likumam) un ětiskas pětniecőbas principiem.8ano běrna tiesőbu komiteja ir věrsusi uzmanőbu uz datu vőkšanas nozőmi vairőkos vispőrějos komentőros.9 saistőbő ar konkrěto nepilngadőgo tiesvedőbas sistěmas kontekstu běrna tiesőbu komiteja vispőrějő komentőrő nr.10 noteica, ka: „komiteja pauő dziűu satraukumu par to, ka trőkst pat pamatdatu un detalizětu datu par běrnu izdarůto noziegumu daudzumu un veidu, pirmstiesas aizturěšanas izmantošanu un vidějo ilgumu, to běrnu skaitu, kuru gadůjumž izmantoti pasžkumi bez tiesas procedőru ierosinžšanas (novirzůšana), notiesžto běrnu skaitu un viůiem pieměroto sankciju veidu. komiteja aicina dalůbvalstis sistemžtiski vžkt detalizětus datus, kas nepieciešami, lai gőtu informžciju par nepilngadůgo tiesvedůbas sistěmas administrěšanu un lai varětu izstrždžt, ůstenot un nověrtět politikas un programmas, kuru měrďis ir nepilngadůgo noziedzůbas nověršana un ar to saistůto jautžjumu efektůva risinžšana pilnůgž saskaůž ar kbt principiem un noteikumiem.” 10pědějő ano řenerőlős asamblejas lěmumő valstis arő tika mudinőtas stiprinőt savus datu vőkšanas centienus par běrniem tiesvedőbas sistěmő.11 tőpěc ir jővelta pietiekamas půles:„datu vžkšanas, analůzes un izplatůšanas attůstůšanai un stiprinžšanai valsts statistikas vajadzůbžm par tiesůbu aizsardzůbas lůdzekűu pieejamůbu běrniem un pěc iespějas detalizětu datu lietošanai atbilstoši attiecůgiem faktoriem, kas var novest pie atšďirůbžm un citiem statistikas rždůtžjiem pašvaldůbu, valstu, apakšreňionžlž, reňionžlž un starptautiskž lůmenů, lai izstrždžtu un nověrtětu socižlžs un citas politikas un programmas tž, lai ekonomiskie un socižlie resursi tiktu lietoti efektůvi un iedarbůgi, nodrošinot běrna tiesůbu ůstenošanu pilnž apměrž”12;un„detalizětas un precůzas informžcijas nodrošinžšanai par tiesůbu aizsardzůbas lůdzekűu pieejamůbu běrniem, tostarp par gőtajiem panžkumiem un pieredzětajiem izaicinžjumiem, kž arů statistiku un salůdzinžmajiem datiem savos periodiskajos ziůojumos, un informžcijas nodrošinžšanai universžlajam periodisko pžrskatu mehžnismam, kž arů citiem attiecůgajiem apvienoto nžciju uzraudzůbas mehžnismiem”.13uzmanőba datu vőkšanai ir veltőta arő attiecőgajos eiropas padomes (ep) instrumentos. pamatnostődnes par běrniem draudzőgu tiesu sistěmu14 mudina dalőbvalstis „uzturět vai izveidot sistěmu, tostarp vienu vai vairőkus atbilstošus neatkarőgus mehőnismus esošo pamatnostődűu veicinőšanai un uzraudzőbai,”15 un „pětniecőbas veicinőšanai visos běrniem draudzőgas tiesu sistěmas aspektos”.16 eiropas padomes invaliditőtes rőcőbas plőna 2006.–2015.gadam 14. rőcőbas virziens ir saistőts ar pětniecőbu un attőstőbu, un kő sőkumpunkts tiek uzskatőts fakts, ka:„datu trőkums par personžm ar invaliditžti tiek uzskatůts par politikas izstrždes šďěrsli gan valsts, gan starptautiskž lůmenů. mums ir jžveicina un jžuzlabo vispusůga, daudzveidůga un specializěta visu invaliditžtes jautžjumu pětniecůba, un tž jžsaskaůo visos lůmeůos, lai sekmětu šajž růcůbas plžnž noteikto měrďu efektůvu sasniegšanu.”17 6kpit, 31(1). 7kpit, 31(2). 8kpit, 31(1). 9skatőt, pieměram, běrna tiesőbu komitejas vispűrějo komentűru nr.5: vispűrőgie konvencijas par běrna tiesőbűm ieviešanas pasűkumi, 2003.gada 27.novembris, crc/c/gc/2003/5paragrűfs.10 běrna tiesőbu komiteja, vispűrějais komentűrs nr.10: běrnu tiesőbas tiesvedőbű nepilngadőgo lietűs, 2007.aprőlis, crc/c/gc/10, 98.paragrűfs.11 apvienoto nűciju ďenerűlű asambleja, cilvěktiesőbu padome, lěmums nr.25/6: běrna tiesőbas: tiesőbu aizsardzőbas lődzekůu pieejamőba běrniem, 2014.marts, una/hrc/25/l.10.12 turpat, 17.13 turpat, 19..14 eiropas padomes ministru komitejas pamatnostűdnes par běrniem draudzőgu tiesu sistěmu, pieejamas http://www.coe.int/t/dghl/standardsetting/childjustice/publicationsavailable_en.asp (pědějo reizi skatőts: 2014.gada 15.15 turpat, vi(c) un (d).16 turpat, v(a).17 ministru komitejas ieteikums rec(2006)5 dalőbvalstőm par eiropas padomes rőcőbas plűnu personu ar invaliditűti tiesőbu un pilnőgas lődzdalőbas sabiedrőbű veicinűšanai: personu ar invaliditűti dzőves kvalitűtes uzlabošana eiropű 2006.–2015.gadű, pieejams http://www.coe.int/t/e/social_cohesion/soc-sp/rec_2006_5%20disability%20action%20plan.pdf (pědějo reizi skatőts: 2014.gada 15.decembris), 3.14.1.7.šő rőcőbas virziena otrs měrňis, kas ietver divpadsmit nozőmőgas konkrětas darbőbas, ir „saskaűot statistikas datu vőkšanas metodes valsts un starptautiskő lőmenő, lai nodrošinőtu ticamu un salődzinőmu pětniecisko informőciju”.18es direktőva par cietušo tiesőbőm19 nosaka dalőbvalstu pienőkumu periodiski – reizi trijos gados laikő „darőt komisijai zinőmus pieejamos datus, par to, kő cietušie ir piekžuvuši tiesőbőm, kas noteiktas šajő direktővő”.20 turpmők šis pienőkums ir uzsvěrts gan [direktővas] apraksta 64.turpmőkajős komisijas izdotajős vadlőnijős. saskaűő ar 64.„dalůbvalstům bőtu komisijai jžpaziůo attiecůgie statistikas dati, kas saistůti ar valsts procedőru pieměrošanu noziegumos cietušajiem, ietverot vismaz paziůoto noziegumu skaitu un veidu, un, ja tždi dati ir zinžmi un pieejami, cietušo skaitu, viůu vecumu un dzimumu. attiecůgajos statistikas datos var bőt ietverti tiesu iestžőu un tiesůbaizsardzůbas iestžőu reňistrěti dati, kž arů, kad vien iespějams, administratůvi dati, kurus apkopojuši veselůbas aprőpes un socižlžs palůdzůbas dienesti un valsts un nevalstiskžs cietušo atbalsta, atjaunojošžs justůcijas dienesti, citas organizžcijas, kas strždž ar noziegumos cietušajiem.”lődzőga pieeja ir pieűemta priekšlikumő es direktővai par procesuőlajőm garantijőm běrniem, kuri ir aizdomős turětős vai apsůdzětős personas kriminőlproceső.21 tas arő uzliek dalőbvalstőm pienőkumu reizi trős gados nodrošinőt komisijai datus, kurus var izmantot, lai uzraudzőtu kő tős [komisijas] noteiktős tiesőbas tiek izmantotas praksě. saskaűő ar 20(2).„minětajos datos jo ůpaši ietver datus par to běrnu skaitu, kuriem ir sniegta advokžta palůdzůba, veikto individužlo nověrtějumu skaitu, nopratinžšanu skaitu, kam veikts audiovizužls ieraksts, un to běrnu skaitu, kam ir atůemta brůvůba.”šo datu vőkšanas prasőbu esamőba esošajő un ierosinőtajő es tiesőbu aktu klőstő par tiesvedőbu kriminőllietős ir žoti vělama. tőpat arő ir likts uzsvars uz nepieciešamőbu iekžaut speciůskus datus par běrnu situőciju. toměr őrkőrtőgi noďělojams un mazliet pőrsteidzošs ir fakts, ka [es cietušo direktővas] 64. punktő, ne arő turpmőkajős komisijas vadlőnijős par cietušo direktővu nav miněta invaliditőte (lődztekus vecumam, dzimumam un etniskajai piederőbai).22 jőcer, ka šai un citőm tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu direktővőm tiks izdotas turpmőkas vadlőnijas, kas věrsős uzmanőbu uz nepieciešamőbu iekžaut invaliditőti komisijai iesniedzamajos trős gadu periodu datu pőrskatos. šőda pieeja noteikti atbilstu komisijas eiropas stratěťijai invaliditőtes jomő 2010. – 2020. gadam,23 kurő tiek atbalstőti kpit ieviešanas centieni, tostarp„ievěrojami uzlabojot un uzraugot nověrtěšanu: radot apstžkűus datu kvalitžtes un salůdzinžmůbas uzlabošanai; izstrždžjot attiecůgos rždůtžjus un iespějami kopůgos měrďus; kž arů vžcot un apkopojot ticamus datus un statistiku.”2418 turpat, 3.14.2(ii).19 2012.oktobra eiropas parlamenta un padomes direktőva 2012/29/es, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesőbu, atbalsta un aizsardzőbas miniműlos standartus un kas aizstűj padomes pamatlěmumu 2001/220/jha oj l 315/57.20turpat, 28..21 priekšlikums eiropas parlamenta un padomes direktővai par procesuűlajűm garantijűm běrniem, kuri ir aizdoműs turětűs vai apsždzětűs personas kriminűlprocesű, 2013.gada 27.novembris, com(2013) 822 galőgű versija.22eiropas komisija, tiesiskuma ůenerűldirektorűta vadlőnijas par 2012.oktobra eiropas parlamenta un padomes direktővas 2012/29/es, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesőbu, atbalsta un aizsardzőbas miniműlos standartus un aizstűj padomes pamatlěmumu 2001/220/jha pűrőemšanu un ieviešanu, 2013.19.decembris, ref. ares(2013)3763804.23eiropas komisija, eiropas stratěůija invaliditűtes jomű 2010. – 2020.gadam; atjauninűta apőemšanűs veidot eiropu bez šňěršůiem, com(2010)0636 galőgű versija.24 turpat.8.2.3 apkopojaměs informěcijas noteikšana: rědőtěju nozőme2.3.1 norődűjumi par augstő komisőra cilvőktiesűbu jautőjumos biroja rődűtőju struktěras vadlűnijas pědějos gados ir nověrota pieaugoša interese par tiesőbős balstőtu rődőtőju izstrődi, lai stimulětu, veicinőtu un strukturizětu bůtisko datu vőkšanu.25 pěc ano konvenciju komiteju pieprasőjuma augstő komisőra cilvěktiesőbu lietős birojs (ohchr – abreviatůra angžu valodő) ir ieguldőjis šajő uzdevumő ievěrojamas půles un izstrődőjis trőskőrtőgu rődőtőju sistěmu, kas jau ir sevi apliecinőjusi kő žoti ietekmőga.26 tő balstős uz struktůras, procesa un rezultőtu rődőtőju izstrődi un ieviešanu.saskaűő ar ohchr šo triju veidu rődőtőji ir jőlieto, lai měrőtu konkrětu cilvěktiesőbu galvenős raksturojošős őpašőbas, kuras ir jőnosaka sőkotněji, růpőgi izlasot konvencijas pantus un ar tiem saistőtos konvenciju uzraugošo komiteju norődőjumus.27 struktůras rődőtőji ir tie rődőtőji, kas attiecas uz „normatővo aktu apstiprinőšanu un pieűemšanu”.28 procesa rődőtőji ir saistőti ar dalőbvalsts centieniem, lai izpildőtu savas cilvěktiesőbu saistőbas (pieměram, ůnansějuma apměru vai tiesvedőbas sistěmas nepilngadőgo lietős ieviešanő iesaistőto darbinieku skaitu).29 rezultőtu rődőtőji „ietver sasniegumus (..), kas atspogužo cilvěktiesőbu őstenošanas statusu konkrětajő kontekstő”.30lai izvairőtos no neskaidrőbas, ir věrts apskatőt „rődőtőjus”, kas noteikti projekta otrő darba virziena ziűojumő „tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőba běrniem ar garőga rakstura traucějumiem. starptautiskie standarti un iegůtie dati desmit es dalőbvalstős” (bůs drőzumő pieejams). šňiet, skaidrs, ka tas, kas otrő darba virziena ziűojumő tiek saukts par „rődőtőjiem”, ir lődzvěrtőgs tam, kas iepriekš raksturots kő „cilvěktiesőbu őpašőbas”. tődějődi tie varětu nodrošinőt cilvěktiesőbu őstenošanas uzraudzőbas sistěmas pamatu saistőbő ar tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu běrniem ar garőga rakstura traucějumiem, bet attiecőgi bůtu jőizstrődő skaidri noteikti rődőtőji struktůras, procesa un rezultőtu. toměr noteiktas, neatkarőgas rődőtőju sistěmas izstrőde par tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu běrniem ar garőga rakstura traucějumiem nav viens no šő pětőjuma ieteikumiem. kő tiks paskaidrots turpmők, tő viető iesakőm rődőtőju par běrniem ar daďődu veidu traucějumiem vai stővokli (tostarp běrniem ar intelektuőlős attőstőbas traucějumiem un psihosociőliem traucějumiem) integrěšanu plašőkős sistěmős, kas paredzětas tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbas uzraudzőbai. iesakőm arő iekžaut tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu personu ar invaliditőti tiesőbu uzraudzőbas sistěmős, kas ir jau nověrota attőstőmies běrnu tiesőbu uzraudzőbas sistěmős.2.3.2 tiesűbu aizsardzűbas lűdzekůu pieejaműba bőrniem ar garűga rakstura traucőjumiem esošajős rődűtőju sistőmőseiropas lőmenő iezőmějas vairőkas rődőtőju sistěmas saistőbő ar běrnu tiesőbőm, personu ar invaliditőti tiesőbőm un tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu. šeit tiks apskatőti trős eiropő vadošie pieměri, kur galvenő uzmanőba pievěrsta apměram, kődő tie šobrőd atbalsta tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbas běrniem ar garőga rakstura traucějumiem uzraudzőbu.pirmő apskatőmő rődőtőju sistěma šeit ir komisijas tiešsaistes invaliditőtes uzraudzőbas instruments (dotcom – abreviatůra angžu valodő).31 tő ir tiešsaistes datu bőze, kuru ar eiropas komisijas nodrošinőto ůnansějumu izstrődőjis akaděmiskais invaliditőtes jomas ekspertu tőkls (aned – abreviatůra angžu valodő)32, lai izvěrtětu personu ar invaliditőti tiesőbu őstenošanas attőstőbu eiropő.pašlaik dotcom nodrošina informőciju par likumiem un politikőm attiecőbő uz 43 daďődiem jautőjumiem, kas izvělěti to saistőbas děž ar eiropas stratěťiju invaliditőtes jomő 2010.–2020.gadam un kpit. šie 43astoűős těmős vai nodažős: a. kpit statuss; b. vispőrőgő tiesőbu aktu sistěma attiecőbő uz personu ar invaliditőti tiesőbőm; c. pieejamőbu regulějošie tiesőbu akti un standarti; d. neatkarőga dzőve; e. izglőtőba un apmőcőba; f. nodarbinőtőba; g. statistika un dati par invaliditőti; h. izpratnes veidošana, apmőcőba un rőcőba starptautiskő měrogő. šobrőd katra těma ietver trős lődz deviűus punktus, kur katrs punkts raksturo noteiktu darbőbu vai kpit pienőkumu. katram atsevišňam jautőjumam ir paredzěts faktisks kopsavilkums angžu valodő, interneta vietűu 25plašűk skatőt: tods landmans (todd landman) un edťia karvalho (edzia carvalho) „measuring human rights” (londona: ržtledťa, 2010).26ohchr cilvěktiesőbu rűdőtűji: nověrtěšanas un ieviešanas vadlőnijas (řujorka/eněva: ano, 2012) hr/pub/12/5; ohchr, rűdőtűju pűrskats cilvěktiesőbu őstenošanas veicinűšanai un uzraudzőbai (řujorka/eněva: ano, 2008) hri/mc/2008/3); ohchr, rűdőtűju pűrskats atbilstőbas starptautisko cilvěktiesőbu instrumentiem uzraudzőbai (řujorka/eněva: ano, 2006.) hri/mc/2006/7.27 turpat, ohchr 2008, 6. un 7.28turpat, ohchr 2008, 18.29turpat, ohchr 2008, 19. un 20.30turpat, ohchr 2008, 21.31 http://www.disability-europe.net/dotcom (pědějo reizi skatőts: 2014.gada 15.32http://www.disability-europe.net/(pědějo reizi skatőts: 2014.gada 15.decembris). skatőt arő šős sistěmas detalizětűku analőzi, kas sniegta: anna lousone (anna lawson) un marks prőstlijs (mark priestley), „potential, principle and pragmatism in concurrent multinational monitoring: disability rights in the european union”, „starptautiskais cilvěktiesőbu ťurnűls”, 17(2013): 739–757.9.saites uz valsts tiesőbu aktiem, oůciőliem avotiem vai citiem dokumentětiem faktiem. kopumő dotcom datu bőze raksturo un ietver vairők nekő 1500 noteiktas politikas pasőkumu, kő arő vairők nekő 3000 interneta vietűu saites uz atbalsta avotiem. tau dotcom neietver informőciju, kuru varětu izmantot rezultőtu rődőtőju apkopošanai.33 tő ietvertie dati aprobeďojas ar informőciju, kas attiecas uz struktůras un procesa rődőtőjiem.dotcom minětajő těmu sarakstő nav pieejamőbas tiesőbu aizsardzőbas lődzekžiem. tő arő nav skaidri iekžauta nevienő no katras těmas apakšpunktu nosaukumiem. toměr noteikta informőcija saistőbő ar tiesvedőbas sistěmu ir ietverta vairőkos šajos punktos. pieměram, b1punkts ar nosaukumu „pret diskriminőciju věrsti tiesőbu akti” var labi atklőt, vai pastőv aizliegums juridisko pakalpojumu sniedzějiem diskriminět personu uz invaliditőtes pamata. tőpat arő dotcom těmős un punktos nav skaidri noteikta informőcija par běrniem ar invaliditőti, bet visticamők daudzi no tiem šo informőciju ietver. toměr šňiet varam droši secinőt, ka dotcom ietvertős informőcijas izpěte par likumiem un politikőm saistőbő ar piekžuvi tiesőbu aizsardzőbas lődzekžiem běrniem ar garőga rakstura traucějumiem var sniegt žoti maz nepieciešamős informőcijas.otru rődőtőju sistěmu, kas šeit tiks apskatőta, ir izstrődőjusi es pamattiesőbu aťentůra (fra – abreviatůra angžu valodő), un tő attiecas uz běrnu tiesőbőm őpaši es kompetences jomős.34 tős měrňis ir sniegt vadlőnijas, lai palődzětu fra datu vőkšanas darbő, kas varětu arő palődzět dalőbvalstőm datu vőkšanő par běrnu tiesőbőm. vadlőnijas attiecőgi veido sistěmu, bet tő [sistěma] neietver nekődus valstij raksturőgus datus.šo rődőtőju sistěmu veido etri galvenie elementivide un alternatővő aprůpe; aizsardzőba pret ekspluatőciju un vardarbőbu; atbilstošs dzőves lőmenis; izglőtőba, pilsonőba un piedalőšanős ar skolu un sportu saistőtajos pasőkumos. katrs no šiem elementiem ietver apakšgrupas, kuras savukőrt iekžauj rődőtőju sěrijas. daďas apakšgrupas, őpaši pirmo divu elementu apakšgrupas, attiecas uz tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu. pieměram, „běrnam pielőgotu ťimenes lietu tiesvedőbas procesu esamőba” un „aizbildnőbas, saskarsmes un aprůpes pienőkumu rőkojumu izpilde” iezőmějas zem virsraksta „nošňirti běrni pőrrobeďu laulőbas šňiršanas un vecőku šňiršanős děž”, pirmajő „ťimenes vides un alternatővős aprůpes” elementő. šajő elementő ietilpst arő „běrnu dalőba imigrőcijas procesos” un „imigrőcijas procesu pieměrošana nošňirtu běrnu neaizsargőtajam stővoklim”, kas iezőmějas zem virsraksta „nošňirti běrni migrőcijas rezultőtő”. zem katra no šiem noteiktajiem virsrakstiem parődős detalizětőki rődőtőji, kas organizěti saskaűő ar ohchr struktůru, procesu un rezultőtu tipoloťiju. apkopojot šos rődőtőjus, fra ierosina visus datus sadalőt sőkők, pamatojoties uz invaliditőti, kő arő rasi, vecumu, dzimumu, reliťiju un seksuőlo orientőciju.35fra vadlőnijas par běrnu tiesőbu rődőtőjiem nodrošina věrtőgu platformu, kuru valstis un citi varětu izmatot, lai izveidotu detalizětu rődőtőju sistěmu běrnu tiesőbu uzraudzőbai saskaűő ar es tiesőbu aktiem. attiecőbő uz sistěmőm, kas őpaši paredzětas viűu tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbas uzraudzőbai, toměr ir jővelta papildu uzmanőba precőzu jautőjumu (vai „tiesőbu őpašőbu”) uzraudzőbai, kő arő tődiem rődőtőjiem, ar kuriem to bůtu iespějams sasniegt. fra uzsvars uz datu detalizěšanu, balstoties uz invaliditőti, arő ir žoti vělams. toměr jőpiebilst, ka, kő tiks paskaidrots turpmőkajő 3.detalizěšanas lőmenis nav pietiekams, lai nodrošinőtu atbilstőbu kpit prasőbőm. kő liecina můsu pětőjums, šős vadlőnijas nav nodrošinőjušas vispőrěju rődőtőju sistěmu izveidošanos, kő pamatő bůtu tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbas běrniem ar garőga rakstura traucějumiem uzraudzőba.36 můsu pětőjums liecina arő par to, ka pašlaik varětu bůt žoti maz datu, lai rezultőtu rődőtőjus ieviestu šődős sistěmős.trešő rődőtőju sistěma ir őpaši saistőta ar tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu běrniem, kas tőpěc ir őpaši nozőmőga. tas ir rődőtőju pamatsaraksts attiecőbő uz běrniem, kuri iesaistőti tiesvedőbas procesos un kas šobrőd tiek gatavots liela měroga eiropas komisijas ůnansěta pětőjuma ietvaros („pětőjums, lai vőktu datus par běrnu lődzdalőbu kriminőlajő, civilajő un administratővajő tiesvedőbő”).37 lődzőgi kriminőlős tiesvedőbas, kő arő administratővős un civilős tiesvedőbas rődőtőju pamatsaraksta měrňim, pětőjuma měrňis ir apkopot bůtiskos datus no es dalőbvalstőm, lai ieviestu šos rődőtőjus un noteiktu jomas, kurős ir datu trůkums. lai cik žoti noderőgs šis pasőkums neapšaubőmi ir, tas žoti maz paredz datu detalizěšanu, balstoties uz invaliditőti (pat ideőlajő pamatsarakstő). iespějams, ka invaliditőte tiks integrěta, jo tiek ieviesti rezultőtu rődőtőji. tau kopskats lődz šim nav apmierinošs, jo šődiem pasőkumiem ir tendence kžůt par iedarbőgu katalizatoru datu vőkšanas centieniem. ja invaliditőte tajos netiek atbilstoši integrěta, běrni ar garőga rakstura traucějumiem un cita veida invaliditőti turpinős bůt tikpat nesaskatőmi vőktajos un prezentětajos datos. tőděž eiropas komisija tiek mudinőta ůnansět turpmőko darbu, balstoties uz šo pětőjumu, kurő lielőka uzmanőba bůs veltőta běrniem ar invaliditőti.33aned ir savűkusi statistikas faktus kű daůu no savas sistěmas – „invaliditűtes vienlődzőbas rűdőtűji eiropű”, kas varětu bžt atbilstoši rezultűtu rűdőtűju apkopošanai, bet šő informűcija ir publicěta tűs tőmekůa vietně tematisku ziőojumu sěrijűs, kuri (věl) nav iekůauti dotcom datu bűzě. lődz šim tiesvedőbas sistěma nav bijusi jebkűdu šűdu ziőojumu těma.34http://fra.europa.eu/en/publication/2012/developing-indicators-protection-respect-and-promotion-rights-child-european-union (pědějo reizi skatőts: 2014.15.35turpat, 80-81.lpp. un 139.36noderőgu un plašűku běrnu tiesőbu rűdőtűju sistěmu skatőt běrnu uzraudzőbas pieměru sistěmas, ko izstrűdűjusi apvienotűs karalistes vienlődzőbas un cilvěktiesőbu komisijaehrc, pětőjuma ziőojums 76, běrnu uzraudzőbas sistěmas izstrűde: rűdőtűju izvěle.37 pieejams: http://www.childreninjudicialproceedings.eu/home/default.aspx (pědějo reizi skatőts: 2014.gada 15.10.pirms rődőtőju sistěmas těmas apskata pabeigšanas ir jőmin divas papildu rődőtőju sistěmas– ano běrnu fonda (unicef- abreviatůra angűu valodž) un eiropas padomes běrnu lődzdalőbas nověrtěšanas instrumenta izstrődőtő rődőtőju sistěma par nepilngadőgo tiesvedőbas sistěmu. unicef nepilngadőgo tiesvedőbas sistěmas rődőtőju sistěma nodrošina žoti noderőgus praktiskos ieteikumus un norődőjumus par datu vőkšanu un atbilstošu informőcijas sistěmu izstrődi. toměr diemďěl tajő nav miněta invaliditőte, lai gan ir uzsvěrts, ka dati ir jővőc tő, lai nodrošinőtu datu detalizěšanu, pamatojoties uz tődiem faktoriem kő vecums, etniskő piederőba un dzimums.38 turprető eiropas padomes nověrtěšanas instrumenta ietvaros liela uzmanőba pievěrsta datu detalizěšanas nepieciešamőbai un skaidri attiecas uz invaliditőti, lai gan neattiecas uz turpmőkas detalizěšanas nepieciešamőbu saskaűő ar traucějumu veidu.39 šő instrumenta pielietojuma apměrs ir plašőks par tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu, jo tas paredz věrtět arő běrna piedalőšanos daďődős dzőves jomős. toměr vairőki no nověrtěšanas instrumenta desmit rődőtőjiem tiešőm attiecas uz dalőbu tiesvedőbő. pieměram, 4.lai nodrošinőtu běrniem un jauniešiem iespěju izmantot savas tiesőbas, lai droši piedalőtos tiesvedőbő un administratővajő proceső”; 5.rődőtőjs ir „běrnam draudzőga individuőlo prasőbu izvirzőšanas kőrtőba”; un 7.rődőtőjs ir „běrniem tiek sniegta informőcija par viűa lődzdalőbas tiesőbőm”.2.4 izplatőšanapědějais apskatőmais jautőjums saistőbő ar běrnu ar garőga rakstura traucějumiem cilvěktiesőbu őstenošanas uzraudzőbő izmantotajiem datiem ir izplatőšanas jautőjums. šőda veida datu věrtőba ir iespěja atklőt veidus kő personas tiek pakžautas nelabvělőgai situőcijai un sociőlajai atstumšanai ne tikai no to cilvěku vidus, kuri strődő tiesu sistěmő, vai no valsts ierědűu vidus, bet arő no sabiedrőbas kopumő. šo datu izplatőšanas un to pieejamőbas personőm ar invaliditőti nodrošinőšanas pienőkums ir skaidri noteikts kpit 31.40 turklőt dalőbvalstőm saskaűő ar attiecőgajőm periodisko ziűojumu sniegšanas vadlőnijőm ir ne tikai jőiekžauj attiecőgie dati savos ziűojumos běrna tiesőbu komitejai un kpit komitejai, bet arő jőizplata tie plašő měrogő un jőnodrošina to pieejamőba sabiedrőbai.41 jőatceras, ka attiecőgo datu izplatőšanai ir bůtiska nozőme, informějot interešu aizstővőbas iniciatővas un aktővi iesaistot sabiedrőbu.2.5 ieteikumia. personu ar invaliditőti tiesőbu uzraudzőbas sistěmős, pieměram dotcom, ir jődara viss iespějamais, lai nodrošinőtu nozőmőgőku vietu tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbai. turklőt personu ar invaliditőti tiesőbu uzraudzőbas sistěmőm ir jőnodrošina datu detalizěšana, pamatojoties uz vecumu, kur vien iespějams. b. uzraudzőbas sistěmőm, kas pőrrauga tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu běrniem, ir jőietver struktůras, procesa un rezultőtu rődőtőji, kas őpaši attiecas uz běrniem ar invaliditőti.c. anonimizětie dati par tiesvedőbő iesaistőtajiem běrniem ar invaliditőti ir regulőri jőpublisko formőtos, kas ir pieejami personőm ar invaliditőti.38ano narkotiku un noziedzőbas birojsunicef, „manual for the measurement of juvenile justice indicators” (new york: unodc, 2006), pieejams: http://www.unodc.org/pdf/criminal_justice/manual_for_the_measurement_of_juvenile_justice_indicators.pdf (pědějo reizi skatőts: 2014. gada 15. decembris), 1.3.c. nodaůa.39eiropas padome, běrnu tiesőbu nodaůa un jaunatnes departaments, „child participation assessment tool: indicators for measuring progress in promoting the rights of children and young people under the age of 18 to participate in matters of concern to them”, pieejams: http://www.coe.int/t/dg3/children/participation/newdefault_en.asp (pědějo reizi skatőts: 2014. gada decembris). skatőt arő recommendation cm/rec(2012)2 of the committee of ministers to member states on the participation of children and young people under the age of 18.40kpit, 31(3).41 kpit, 36(4).pants un kbt, 44(6).11. ar invaliditětes jautějumiem saistőta informěcijas věkšana par konkrőtiem bőrniem ar garőga rakstura traucőjumiem 3.1 ievadslai tiesu sistěmas organizőcijas varětu nodrošinőt datus par běrnu ar garőga rakstura (un citiem) traucějumiem esamőbu un pieredzi tiesas procesos, ir jőizstrődő informőcijas sistěmas, lai reťistrětu informőciju par konkrětu běrnu vecumu un ar invaliditőti saistőtu informőciju. atbilstoša informőcijas sistěmu izstrőde un izpildőtőju paredzamais ieguldőjums ir růpőgi apsverami, un tas rada bůtiskus jautőjumus. šajő ziűojumő uz tiem nav iespějams atbildět. toměr tos var uzdot.šő nodaža věrsős uzmanőbu uz diviem galvenajiem jautőjumu veidiem. pirmais veids attiecas uz datu reťistrěšanu par běrna invaliditőti vai traucějuma veidu. otrais veids saistős ar datu reťistrěšanu par atbalsta vai pielőgojuma veidu, kas běrnam bůs nepieciešams, lai efektővi piedalőtos tiesas proceső bez diskriminőcijas invaliditőtes děž. šie jautőjumi tiks apskatőti pěc kőrtas pirms attiecőgu ieteikumu izteikšanas.3.2 informěcijas apkopošana par traucőjumu veiduapskata sőkumő ir věrts uzsvěrt datu vőkšanas nozőmi tődő veidő, lai tos bůtu iespějams sadalőt sőkők, pamatojoties uz invaliditőti un vecumu. tikai tad, ja dati bůs detalizěti, tie izgaismos běrnu ar invaliditőti cilvěktiesőbu situőciju – respektővi, tődu běrnu situőciju, kuriem pastőv risks netikt pamanőtiem. saskaűő ar běrna tiesőbu komiteju,„lai pildůtu savas saistůbas, dalůbvalstům ir jžattůsta un jžizveido tždi datu vžkšanas mehžnismi, kas ir precůzi, standartizěti un kas pieűauj sůkžku detalizěšanu un kuri atspoguűotu běrnu ar invaliditžti faktisko situžciju. šž jautžjuma nozůme bieői vien netiek pietiekami ůemta věrž un netiek uzskatůta par prioritžti, lai gan tas ietekmě ne tikai pasžkumus, kas jžveic proťlakses nolőkž, bet arů resursu izplatůšanu, kuri vajadzůgi programmu ťnansěšanai”42arő ano ťenerőlsekretőra 2011.gada ziűojumő dalőbvalstis tika mudinőtas veikt pasőkumus detalizětu datu par běrniem ar invaliditőti vőkšanas pilnveidei, lai veicinőtu viűu redzamőbu, uzlabotu efektővas politikas un plőnošanas őstenošanas spěju, kő arő nodrošinőtu viűu tiesőbu efektővőku uzraudzőbu.43nepietiekama datu detalizěšana, pamatojoties uz pőrők plašőm kategorijőm, diez vai nodrošinős noderőgu informőciju par diskriminőcijas vai nelabvělőga stővokža esamőbu un veidu. tődějődi dati, kuru ietvaros visas personas, kuras ir jaunőkas par 18gadiem, ir iekžautas vienő kategorijő, nodrošinős informőciju, kas apvieno tos faktorus, kas bůtu nozőmőgi, salődzinot mazőku běrnu pieredzi ar pusaudďu pieredzi. tőděž ir nepieciešama niansětőka pieeja, kas paredz sőkőku datu dalőjumu saistőbő ar [běrna] vecumu.42běrna tiesőbu komiteja, vispűrějais komentűrs nr.9 (2006): běrnu ar invaliditűti tiesőbas, 2007.gada 27.februűris, crc/c/gc/9, 15.punkts. skatőt arő běrna tiesőbu komiteja, vispűrějais komentűrs nr.5: konvencijas par běrna tiesőbűm ieviešanas vispűrőgie pasűkumi, 2003.gada 27.novembris, crc/c/gc/2003/5, paragrűfs.43apvienoto nűciju ďenerűlű asambleja, konvencijas par běrna tiesőbűm statuss– ďenerűlsekretűra ziőojums, 2011.augusts, a/66/230, iv.12.arő dati, saskaűő ar kuriem personas tiek iedalőtas kategorijős kő personas ar invaliditőti vai bez invaliditőtes, neatklős nozőmőgős atšňirőbas starp cilvěkiem, kuriem ir daďődu veidu traucějumi. kő miněts iepriekš, kpit 31.pantő dalőbvalstőm tiek pieprasőts vőkt datus, kuri izmantojami, lai informětu par to centieniem ieviest konvenciju. kpit arő pieprasa šo informőciju sniegt „pěc iespějas detalizětők”. saskaűő ar kpit komitejas izdotajőm ziűošanas vadlőnijőm, valstu ziűojumiem ir jőietver „[s]tatistiskie dati par katras konvencijő paredzětős tiesőbas őstenošanu, kas ir sőkők detalizěti, pamatojoties uz dzimumu, vecumu, invaliditőtes veidu (ůziskő, sensorő, intelektuőlő un garőgő)”, kő arő „etnisko izcelsmi, dzővesvietu pilsětő/laukos un citőm bůtiskőm kategorijőm”.44 tőděž šňiet ir skaidrs, ka komiteja pieprasa dalőbvalstőm izstrődőt datu vőkšanas un uzraudzőbas sistěmas, kuras noteiks ne tikai to, vai personai ir invaliditőte, bet arő šős invaliditőtes vai traucějumu veidu.datu vőkšanas sistěmas, kas paredz personu invaliditőtes vai noteiktu traucějumu veida noteikšanu, nav nediskutějamas. parasti, vőcot datus par invaliditőti, uzmanőba tiek pievěrsta personu ar invaliditőti uzskaitei un viűu lődzdalőbai daďődős dzőves jomős, bet novőrtő tiek atstőti pieejamőbas šňěršžu měrőjumi, kuri neprasa noteikt invaliditőtes vai traucějumu veidu. nav pőrsteigums, ka tas ir izpelnőjies kritiku no invaliditőtes jautőjumu pětniekiem un aktővistiem.45věl viena potenciőla problěma saistőbő ar informőcijas sistěmu izstrődi, kuru ietvaros tiek noteikts, vai běrnam ir noteikta veida traucějumi, iezőmějas vairőkos šim pětőjumam sagatavotajos valstu ziűojumos (pieměram, bulgőrijas un lietuvas ziűojumos) un attiecas uz iespějamu negatővu ietekmi uz běrnu, kurš apzőměts kő běrns ar traucějumiem. tiklődz běrnam tiek noteikti intelektuőlős attőstőbas vai psihosociőlie traucějumi, sők darboties juridiskie, politikas vai attieksmes mehőnismi, kas liedz šiem běrniem piekžuvi pilnam izglőtőbas un nodarbinőtőbas iespěju klőstam, kas ir pieejams personőm bez invaliditőtes. runőjot invaliditőtes sociőlő modeža valodő, šie spěki darbojas, lai běrnam „liegtu iespějas”.sők sakot, jebkuras informőcijas sistěmas izstrődei un izmantošanai vienměr ir jőbalstős uz apsvěrumiem běrna interesěs, kő to nosaka běrna tiesőbu komiteja un kpit 7.fakts, ka pastőv iespějami riski saistőbő ar tődas informőcijas sistěmas izstrődi, kuras ietvaros bůtu iespějams datus sadalőt sőkők, pamatojoties uz invaliditőti, toměr nenozőmě, ka šis pasőkums bůtu pilnőbő jőatmet. nekő nedarőšana arő rada risku. pieměram, datu trůkums par noziegumos cietušo běrnu ar intelektuőlős attőstőbas traucějumiem skaitu varětu nozőmět, ka faktori, kas pakžauj šődus běrnus noteiktiem kaitějuma riskiem, nav noteikti un apzinőti. jőparedz iespějamie kaitějumi, kurus běrnam var nodarőt tas, ka tiesas procesa gaitő tiek reťistrěts, ka běrnam ir noteikta invaliditőte. šo kaitějumu veidi jőűem věrő informőcijas sistěmu izstrődě un pielietojumő. datu aizsardzőbas un autonomijas ievěrošanas iekžaušana šődős sistěmős ir žoti bůtiska.věl viens bůtisks jautőjums rodas saistőbő ar tődu informőcijas sistěmu izstrődi, ar kuru palődzőbu bůtu iespějams sadalőt datus sőkők, pamatojoties uz invaliditőti, un tas savukőrt attiecas uz nőkamo sőkőkas datu sadales lőmeni – pamatojoties uz traucějumu veidu. kődas traucějumu kategorijas bůtu jőizmanto šiem nolůkiem? tős, kuras ierosinőjusi kpit komiteja, kő miněts iepriekš, un kuras ietver „ůziskos, sensoros, intelektuőlos un garőgos traucějumus”. toměr „garőgie traucějumi” šajő ziűő nav uzskatőmi par labvělőgiem cilvěkiem, kuriem tie tiek pieděvěti, un tie jebkurő gadőjumő radőtu noteiktus izaicinőjumus, őpaši saistőbő ar to atšňiršanu no „intelektuőlajiem traucějumiem”. turklőt, lai gan őrpus šő ziűojuma ietvariem „sensorie traucějumi” arő tiek lietoti daudz plašők, balstőšanős uz tiem liegtu iespěju noteikt bůtiskas atšňirőbas personu ar redzes un dzirdes traucějumiem pieredzě. ir steidzami nepieciešama turpmőka šő jautőjuma risinőšana. emot věrő nepieciešamőbu izmantot šős vadlőnijas kpit ieviešanő visős dalőbvalstős, kas kpit ir ratiůcějušas, vašingtonas pilsětas invaliditőtes měrőjumu grupa46 (kas sniedz ziűojumus ano statistikas komisijai), varětu bůt vislabőkő šő jautőjuma risinőšanő. toměr bůtiski ir arő eiropas lőmeűa pasőkumi.47 personu ar invaliditőti organizőciju (pio) pilnőga iesaistőšanős (un ideőlő variantővadőba) ir galvenais priekšnoteikums jebkura šőda pasőkuma panőkumiem, ko paredz arő kpit 4(3).44ano personu ar invaliditűti komiteja, vadlőnijas par dalőbvalstu iesniedzamo uz konvenciju balstőto dokumentu saskaőű ar konvencijas par personu ar invaliditűti tiesőbűm 35(1). (eněva: ano, 2009), 3.2(h). paragrűfs.45skatőt, pieměram, pols aberlijs (paul abberley), ”counting us out: a discussion of the opcs disability survey”, disability, handicap and society 71 (1992): 39; maikls olivers (michael oliver). the politics of disablement (basingstoke: palgrave macmillan, 1990), 7-8; un paula c. pinto (paula c. pinto), „monitoring human rights: a holistic approach” in marcia h. rioux, lee ann basser and melinda jones (eds.), critical perspectives on human rights and disability law (leiden and boston: martinus nijhoff publishers / brill academic, 2011).46http://www.cdc.gov/nchs/washington_group.htm (pědějo reizi skatőts: 2014.gada 15.47 skatőt atzinumu par šo, pieměram, ministru komitejas ieteikumű rec(2006)5 dalőbvalstőm par eiropas padomes rőcőbas plűnu personu ar invaliditűti tiesőbu un pilnőgas integrűcijas sabiedrőbű veicinűšanu: uzlabojot personu ar invaliditűti dzőves kvalitűti eiropű 2006.–2015.gads, 3.14.2(v).paragrűfű.13.3.3 informěcijas apkopošana par nepieciešamajiem pielěgojumiem un atbalstukő plašők skaidrots ziűojumő „tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőba běrniem ar garőga rakstura traucějumiem. starptautiskie standarti un iegůtie dati desmit es dalőbvalstős” (bůs pieejams drőzumő), kas izstrődőts kő šő projekta otra darba virziena daža, kad kžůst skaidrs, ka běrns ar garőga rakstura traucějumiem (vai citu) invaliditőti var tikt iesaistőts tiesas proceső, cilvěktiesőbu standarti paredz informőcijas vőkšanu par jebkődiem pielőgojumiem vai atbalstu, kőds běrnam bůtu nepieciešams, lai iesaistőtos tiesvedőbas sistěmő vienlődzőgi ar citiem.48 nověrtějums personai ar invaliditőti nepieciešamajiem pielőgojumiem un atbalstam, lai vienlődzőgő lőmenő piedalőtos noteiktő pasőkumő (pieměram, tiesas procesos, darbő, izglőtőbő un transporta jomő), pěc bůtőbas atšňiras no nověrtějuma par to, vai šőm personőm ir veselőbas traucějumi vai invaliditőte. tőpěc profesionőli medicőnas darbinieki nav vienměr vispieměrotőkős personas, kas varětu veikt šődu nověrtějumu. kő atzőts kpit komitejas 2014. gada vispőrějő komentőrő nr.2, noskaidrojot, kődi pamatoti pasőkumi ir nepieciešami katrő noteiktő gadőjumő, ir jőűem věrő arő personas „cieűa, autonomija un izvěles”. šődi apsvěrumi tőděž noteikti paredz arő sazinőšanos un konsultěšanos ar konkrětajiem běrniem, lai noteiktu atbalsta vai pielőgojumu veidus, ar kődiem viűi justos visěrtők un kődi nodrošinőtu viűiem iespěju visefektővők piedalőties tiesvedőbas procesos. to ietekměs personőbas un pieredzes atšňirőbas, kő arő diagnoďu atšňirőbas.tiklődz informőcija par konkrětajam běrnam ar garőga rakstura traucějumiem nepieciešamajiem pielőgojumiem un atbalstu ir savőkta, ir bůtiski to reťistrět tő, lai šo informőciju varětu izmantot tiesvedőbas sistěmas galvenie pőrstővji, kuri komunicěs vai citődi nodarbosies ar konkrěto běrnu. tas prasa sistěmu izstrődi informőcijas par attiecőgajiem pielőgojumiem un atbalstu apkopošanai (őpaši ar saziűu saistőto pielőgojumu un atbalsta apkopošanai) tődő veidő, kas nodrošina pieejamőbu attiecőgajiem darbiniekiem, vienlaikus ievěrojot datu aizsardzőbas prasőbas.cilvěktiesőbu standarti attiecőbő uz datu uzglabőšanu tiesvedőbas sistěmas elementos pastőv, bet diemďěl standarti skaidri neprasa iekžaut informőciju par konkrětai personai nepieciešamajiem pielőgojumiem un atbalstu. saistőbő ar aizturětajiem běrniem ano havannas noteikumi49 nosaka, ka par katru běrnu, kuram pieměrota brővőbas atűemšana (pieměram, běrnu, kuru aizturějusi policija), ir jőved uzskaite un tai jőietver šőda informőcija:„(a) informžcija par nepilngadůgž identitžti;(b) aizturěšanas fakts un iemesli un attiecůgž iestžde;(c) ievietošanas, pžrvietošanas un atbrůvošanas datums un laiks;(d) informžcija par paziůojumiem vecžkiem un aizbildůiem par katru aizturěta nepilngadůgž ievietošanu, pžrvietošanu vai atbrůvošanu izpildes laikž;(e) informžcija par zinžmajžm ťziskžs un garůgžs veselůbas problěmžm, tostarp narkotiku un alkohola lietošanu.”50tődějődi informőcija par pielőgojumiem vai atbalstu, kas běrnam nodrošinőtu iespěju efektővi sadarboties vai sazinőties ar citiem, vai piedalőties pieejamajos pasőkumos (pieměram, izklaides vai izglőtojošos pasőkumos), acőmredzot nav iekžauta šajő sarakstő.saistőbő ar personőm, kuras tiek turětas aizdomős vai ir apsůdzětas par noziedzőgiem nodarőjumiem, es mutisko un rakstisko tulkojumu direktőva paredz, ka bůtu jőreťistrě fakts par pielőgojumu un atbalsta izmantošanu (tulkojuma veidő).51 toměr tas ir retrospektővs apliecinőjums par to, kas ir noticis, nevis proaktőva norőde attiecőgajiem profesionőžiem, lai informětu viűus par to, kas viűiem bůtu jődara, lai nodrošinőtu vienlődzőgu dalőbu. attiecőbő uz cietušajiem eiropas komisija ir ieteikusi dalőbvalstőm izstrődőt „atbilstošus modežus, paraugus, it instrumentus u.c.”, lai nodrošinőtu atbilstošas informőcijas sniegšanu noziegumos cietušajiem daďődos tiesas procesa posmos viűu konkrětajiem apstőkžiem pielőgotő veidő. lai gan tas neietver skaidru ieteikumu, ka šődiem instrumentiem vai sistěmőm bůtu jőreťistrě informőcija par personai nepieciešamajiem pielőgojumiem (lai to varětu izmantot kopőgi ar citiem tiesu profesionőžiem, kuriem ir jősadarbojas un jőrunő ar konkrěto personu), to varětu tikpat labi uzskatőt par šődu netiešu ieteikumu.52projekta dalőbvalstu ziűojumi neietvěra pasőkumu pieměrus vispőrěju sistěmu, kas paredzětas informőcijas par pielőgojumiem un atbalstu vőkšanai un kopőgai lietošanai, izstrődei. toměr noderőgus ieteikumus var smelties no uzlabojumiem, kas notiek citos sabiedrisko pakalpojumu veidos. šajő ziűő őpaši ir věrts minět „pieejamős informőcijas standartu”, kas šobrőd ir izstrődes proceső apvienotajő karalistě un kuru izstrődő anglijas nacionőlais veselőbas dienests (nhs england – abreviatůra angžu valodő). šő standarta 48skatőt, pieměram, kpit 13.pantu (kas paredz „vecumam atbilstošu pielűgošanu”) un 5.pantu (kas prasa „saprűtőgo pielűgošanu”).49apvienoto nűciju ďenerűlű asambleja, lěmums nr.45/113: apvienoto nűciju noteikumi nepilngadőgo aizsardzőbai, kuriem pieměrota brővőbas atőemšana, 1990.gada 14.decembris, a/res/45/113.50turpat, 21.51 2010.oktobra eiropas parlamenta un padomes direktőva 2010/64/es par tiesőbűm uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminűlprocesű, oj l 280/2, 7.52eiropas komisijas tieslietu ůenerűldirektora vadlőnijas attiecőbű uz 2012.oktobra eiropas parlamenta un padomes direktővas 2012/29/es, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesőbu, atbalsta un aizsardzőbas miniműlos standartus, un kas aizstűj padomes pamatlěmumu 2001/220/jha, 2013.gada 19.pűrőemšanu un ieviešanu, ref. ares(2013)3763804, pieejama http://ec.europa.eu/justice/criminal/les/victims/guidance_victims_rights_directive_en.pdf (pědějo reizi skatőts: 2014.gada 15.decembris), 12.-13. paragrűfs/rekomendűcija.14.projekta versija bija pieejama sabiedriskai apspriešanai no 2014.gada augusta lődz novembrim. plőns ir to pabeigt, kő arő pieűemt un 2016. gadő ieviest visos pieaugušo veselőbas un sociőlős aprůpes pakalpojumos anglijő.53 nhs england projektő „pieejamős informőcijas standarts” ir apskatőti veidi, kődos jőnosaka un jőreťistrě konkrětu pacientu ar invaliditőti vai aprůpětőju informőcijas un saziűas vajadzőbas, kő arő kő tős bůtu jőnodrošina (sniedzot informőciju tődos formőtos, kas ir atbilstoši šődai personai, un nodrošinot atbilstošus pielőgojumus un atbalstu, lai sniegtu šai personai iespěju iesaistőties efektővő komunikőcijő ar veselőbas aprůpes speciőlistiem).tas ir izstrődőts pěc růpőgőm konsultőcijőm un personu ar invaliditőti organizőciju iesaistőšanas, kő arő sadarbojoties ar tiem, kuri varětu pieprasőt informőciju, atbalstu vai pielőgojumus nestandarta formőtos saskarsmě ar őrstniecőbas personőm. tas őpaši ietver personas ar intelektuőlős attőstőbas traucějumiem, kő arő personas ar psihosociőliem traucějumiem. viena no topošő standarta lielőkajőm priekšrocőbőm ir tőda, ka tas varětu ietvert standartizětus lődzekžus, ar kuriem varětu noteikt un reťistrět informőciju un komunikőcijas vajadzőbas kő standarta praksi visos veselőbas aprůpes pakalpojumos (un daďos sociőlajos pakalpojumos) anglijő. rezultőts bůtu tőds, ka tiem bůtu pieejama visa komunikőcija ar konkrěto personu, jo tie atbilstu personas pacienta kartě ůksětajőm prasőbőm. věl viena priekšrocőba ir tőda, ka, nosakot to, kő bůtu jőnodrošina vajadzőbas, standarti arő ietvertu minimőlos kvalitőtes standartus (pieměram, braila rakstam, vieglajai valodai, zőmju valodai vai elektroniskajiem formőtiem). lődzőgu sistěmu izstrődes iespějas izpěte bůtu žoti věrtőga, lai reťistrětu informőciju par pielőgojumiem un atbalstu tiesvedőbas sistěmas kontekstő.visbeidzot ir svarőgi uzsvěrt saistőbu starp informőcijas reťistrěšanu par personas pielőgojumu un atbalsta vajadzőbőm, no vienas puses, un pakalpojumu sniegšanas un cilvěktiesőbu uzraudzőbu, no otras puses. šő saistőba ir miněta eiropas padomes invaliditőtes rőcőbas plőnő 2006.–2015.gadam, kas kő vienu no pasőkumiem ietver sekojošo:„nodrošinžt vajadzůbu nověrtěšanas procesž iegőto informžciju, vienlaikus uzskatot to par personas konťdencižlu informžciju, kas tiek galvenokžrt izmantota, lai informětu par kopějo pakalpojumu plžnošanu un sniegšanu nacionžlajž, reňionžlajž un vietějž lůmenů”.54šis pasőkums ir atkarőgs no informőcijas sistěmu izstrődes, kuras žauj konkrětajam běrnam nepieciešamo informőciju par pielőgojumiem un atbalstu reťistrět tődő veidő, kas veicinőtu kolektővo anonimizěto datu vőkšanu (pieměram, par běrnu skaitu, kuriem nepieciešami profesionőla saziűas uzturětőja vai reťistrěta starpnieka pakalpojumi). toměr [projekta] dalőbvalstu ziűojumi liecina, ka pat gadőjumos, kad ir nepieciešams veikt pielőgojumu un atbalsta věrtějumu, bůtiskie dati tiek reti reťistrěti informőcijas sistěmős tődő veidő, kas varětu atbalstőt pakalpojumu sniegšanas procesus un cilvěktiesőbu nověrtěšanu un uzraudzőbu. lődz ar to bůtiska iespěja netiek izmantota.3.4 ieteikumid. tiesu sistěmas organizőcijőm ir jőizstrődő informőcijas sistěmas, kas žaus tőm noteikt, vai personai ir invaliditőte (un noteikts traucějumu veids) lődztekus citőm personiskajőm őpašőbőm. šőm sistěmőm ir arő jőspěj reťistrět informőciju (sistemőtiskő veidő) par konkrětiem běrniem ar invaliditőti nepieciešamo pielőgojumu vai atbalsta veidu. šőm informőcijas sistěmőm ir jőievěro běrna labőko interešu princips, kő arő jőatbilst datu aizsardzőbas prasőbőm.e. turpmőkajőm eiropas komisijas izdotajőm vadlőnijőm, kam jőatbilst ar justőciju saistőtajőm direktővőm, ir skaidri jőnosaka nepieciešamőba detalizět datus sőkők, pamatojoties uz invaliditőti, vecumu un dzimumu. turklőt tőm ir jőnosaka datu turpmőkas sőkőkas sadalőšanas iespěja, lai atklőtu cilvěku ar daďődiem traucějumiem pieredzětős atšňirőbas.f. jőcenšas (ne tikai starptautiskő, bet arő eiropas un nacionőlő lőmenő) izstrődőt skaidras vadlőnijas par traucějumu kategoriju veidiem cilvěktiesőbu uzraudzőbas nolůkos, maksimőli iesaistot personu ar invaliditőti organizőcijas.g. ja fakti liecina par to, ka personas dzőves iespějas ir žoti ierobeďotas tikai tőpěc, ka tős [personas] ir zinőmas kő personas ar invaliditőti, dalőbvalstőm ir nekavějoties jőveic grozőjumi attiecőgajos likumos vai politikős, lai šos ierobeďojumus nověrstu. šődi ierobeďojumi ir diskriminějoši un ir pretrunő ar kpit (őpaši ar 4. un 5.pantu). tie attiecas uz datu vőkšanu, jo pakžauj konkrětős personas ar invaliditőti nelabvělőgas situőcijas riskam.53www.england.nhs.uk/accessibleinfo (pědějo reizi skatőts: 2014.gada 15.54ministru komitejas rekomendűcija rec(2006)5 dalőbvalstőm par eiropas padomes rőcőbas plűnu personu ar invaliditűti tiesőbu un pilnőgas integrűcijas sabiedrőbű veicinűšanai: uzlabojot personu ar invaliditűti dzőves kvalitűti eiropű 2006.–2015.gadam, 3.14.2(ii).15.h. vadlőnijőm (kuras izstrődőjusi eiropas komisija55 un dalőbvalstu valdőbas), kas papildina tiesőbu aktus par běrnu tiesőbőm tiesvedőbas sistěmő, ir skaidri jőnosaka věrtějumu veikšanas nozőme, lai noteiktu jebkődu ar invaliditőti saistőtu pielőgojumu vai atbalstu, kas běrnam bůs nepieciešams, lai piedalőtos tiesas procesos vienlődzőgő statuső ar běrniem bez invaliditőtes. šődőm vadlőnijőm ir arő jőnosaka, ka šie věrtějumi ir jőveic pěc iespějas őtrők pěc tam, kad běrns ir saskőries ar tiesvedőbas sistěmu. turklőt tiem ir jőizskaidro, kő šie věrtějumi atšňiras no medicőniskajiem věrtějumiem, un jőuzsver tas, cik svarőgi ir pěc iespějas űemt věrő paša běrna uzskatus un izvěli.i. visőm jaunajőm vadlőnijőm (es vai dalőbvalstu vadlőnijőm) par informőciju, kas iekžaujama dokumentőcijő par tiesas procesos iesaistőtajiem běrniem, ir jőietver arő informőcija par viűiem nepieciešamajiem pielőgojumiem un atbalstu saistőbő ar invaliditőti.j. tiesvedőbas sistěmős jőcenšas izstrődőt elektroniskos instrumentus un sistěmas, kas veicinőtu bůtiskős informőcijas izplatőšanu par tiesas procesos iesaistőtajiem běrniem nepieciešamajiem pielőgojumiem un atbalstu saistőbő ar invaliditőti un ko nodrošinőtu galvenie profesionőži, kuri sadarbotos ar šiem běrniem, balstoties uz multidisciplinőru pieeju. nhs england „pieejamős informőcijas standarts” sniedz pieměru, kő to varětu veikt.55balstoties uz ieteikumiem, kas ietverti eiropas komisijas (tieslietu ůenerűldirektorűta) vadlőnijűs par 2012.oktobra eiropas parlamenta un padomes direktővas 2012/29/es, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesőbu, atbalsta un aizsardzőbas miniműlos standartus, un kas aizstűj padomes pamatlěmumu 2001/220/jha, 2013.gada 19.decembris, pűrőemšanu un ieviešanu, ref. ares(2013)3763804, 8.ieteikums, bet skaidrűk nodalot pielűgojumu un atbalsta nověrtějumus no medicőniskajiem nověrtějumiem.16. neatkarőga pőtőjuma par tiesőbu aizsardzőbas lődzekűu pieejamőbu bőrniem ar garőga rakstura traucőjumiem veikšana un vadőšana4.1 neatkarőga pőtőjuma nozőmeiepriekšějais apskats ir orientěts uz datu vőkšanu ar pašő tiesvedőbas sistěmő esošu mehőnismu palődzőbu. toměr arő neatkarőgam pětőjumam ir svarőga nozőme datu vőkšanő par cilvěktiesőbu uzraudzőbu. to ir atzinusi běrna tiesőbu komiteja, saskaűő ar kuru:„dalůbvalstům ir jžsadarbojas ar atbilstošiem pětniecůbas institőtiem un ar kvalitatůvu, kž arů kvantitatůvu pětůjumu palůdzůbu jžcenšas gőt pilnůgu priekšstatu par progresu.”56šőds neatkarőgs pětőjums ir őpaši svarőgs tődő jomő, kődu atklőj dalőbvalstu ziűojumi šő projekta ietvaros, kurő šobrőd věl ir maz oůciőlu datu. turklőt ir jőatzőst, ka, lai gan statistikas dati ir žoti svarőgi, tiem noteikti ir ierobeďojumi un ka tikpat labi var bůt nepieciešami arő kvalitatővie vai uz stőstőjumu balstőtie dati, lai noteiktu běrnu ar garőga rakstura traucějumiem nelabvělőgős situőcijas vai sociőlős atstumšanas raksturu un apměru. lai to atzőtu, ir jőrosina valdőbas un valsts ůnansětas pětniecőbas iestődes nodrošinőt turpmőku pětőjumu par lődz šim saměrő novőrtő atstőto běrnu ar invaliditőti un tiesvedőbas sistěmas těmu.57datu trůkuma problěma, ko atklőjuši un sőkők izskaidrojuši [projekta] dalőbvalstu pětnieki ziűojumő „tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőba běrniem ar garőga rakstura traucějumiem. datu vőkšana un izplatőšana: iegůto datu sintěze” (bůs drőzumő pieejams), attiecas uz tőda veida datiem, ko varětu izmantot, lai apkopotu rezultőtu rődőtőjus. informőcijas vőkšana par likumiem, politikőm, attiecőgajőm struktůrőm un procesiem (ko varěja izmantot struktůras un procesa rődőtőju apkopošanai) nebija tik problemőtiska. toměr šobrőd visős valstős, kurős projekts ir veikts, pastőv nopietns oůciőlu faktu trůkums par běrnu ar garőga rakstura traucějumiem esamőbu un pieredzi tiesvedőbas sistěmő. apměrs, kődő datu trůkums tika aizpildőts, veicot neatkarőgu pětőjumu, katrő valstő atšňőrős, bet visős valstős pastőv acőmredzama lielőka datu daudzuma vajadzőba par šo těmu, un tőděž arő ir vajadzőba veikt vairők neatkarőgu pětőjumu.kő skaidrots pievienotajő datu sintězes ziűojumő, pětőjuma ietvaros pětnieki saskőrős ar daďődiem šňěršžiem, měťinot vőkt datus par běrnu ar garőga rakstura traucějumiem esamőbu un pieredzi tiesvedőbas sistěmő. lai gan šős problěmas šeit netiks izskatőtas padzižinőti, tős tiks šajő nodažő izmantotas diskusijas rosinőšanai. šeit tiks měťinőts atspogužot veidus, kődos dalőbvalstis varětu palődzět, lai veicinőtu neatkarőgu pětniecőbu šajő jomő, cenšoties nověrst minětős grůtőbas.běrna tiesőbu komiteja, vispűrějais komentűrs nr.5: konvencijas par běrna tiesőbűm őstenošanas vispűrőgie pasűkumi, 2003.gada 27.novembris, crc/c/gc/2003/557 ministru komitejas rekomendűcija rec(2006)5 dalőbvalstőm par eiropas padomes rőcőbas plűnu personu ar invaliditűti tiesőbu un pilnőgas integrűcijas sabiedrőbű veicinűšanai: uzlabojot personu ar invaliditűti dzőves kvalitűti eiropű 2006.–2015.gadam, 3.14.2(xii).paragrűfs rosina dalőbvalstis „veikt attiecőgu pětőjumu un novatoriskus eksperimentűlus projektus, lai atbalstőtu tűdas politikas izstrűdi, kas ietvertu visas bžtiskűkűs rőcőbas plűna jomas”.17.4.2 neatkarőga pőtőjuma veikšana par bőrnu ar garőga rakstura traucőjumiem pieredzi tiesvedőbas sistőměpětnieciskais šňěrslis, ar kuru saskőrős vairőku valstu pětnieki, šňita saistőts ar datu aizsardzőbas tiesisko regulějumu, kő arő veidiem, kődő tie tika interpretěti un pieměroti. rijas un latvijas pětnieki ziűoja, ka datu aizsardzőbas nolůkos, tiesu spriedumi, kuros iesaistőti běrni bieďi vien nebija publiski pieejami pat anonőmő veidő. latvijő anonimizěta statistikas informőcija par šődiem spriedumiem dažěji nav publiski pieejama, šňiet, datu aizsardzőbas apsvěrumu děž.lai gan vissvarőgőkais ir aizsargőt iesaistőto běrnu identitőti, daďreiz vienkőršők ir reaťět uz růpěm par datu aizsardzőbu, nenodrošinot visas informőcijas publisku pieejamőbu, tő viető, lai ieguldőtu růpes un lődzekžus, kas nepieciešami, lai nodrošinőtu informőcijas publisku pieejamőbu pěc tős růpőgas anonimizěšanas. toměr piesardzőba par invaliditőtes un traucějumu statusa reťistrěšanu arő izriet no veselőbas informőcijas iedalőšanas sensitővu datu kategorijő datu aizsardzőbas likuma ietvaros.tőděž ir svarőgi měťinőt izstrődőt datu vőkšanas sistěmas, kas paredzětu cilvěktiesőbu uzraudzőbu tődő veidő, kas aizsargőtu konkrěto personu identitőti un privőto dzővi. eiropas komisijas 2012.gada priekšlikumam reformu „paketei” eiropas datu aizsardzőbas sistěmas ietvaros ir noderőgs potenciőls. tő měrňis ir modernizět es juridisko sistěmu personas datu aizsardzőbaipersonu aizsardzőbas stiprinőšanai un noteikumu skaidrőbas un saskaűotőbas uzlabošanai. šajő paketě iekžautais priekšlikums noteikumu izstrődei par personu aizsardzőbu attiecőbő uz personas datu apstrődi un šődu datu brővu apriti58 ir jauns personas datu apstrődes ierobeďojumu izűěmums. pakžauts noteiktai aizsardzőbai59 tas nodrošinőtu nepieciešamo sensitővo datu (tostarp datu par veselőbu) vőkšanas iespěju věsturiskő, statistikas vai zinőtniskő pětőjuma ietvaros. fra ir ieteikusi (citějot kpit 31.pantu), ka šis noteikums bůtu jőpapildina ar datu vőkšanu diskriminőcijas apkarošanas nolůkos, ietverot arő invaliditőti kő vienu no [diskriminőcijas] pamatiem.60 šőds grozőjums tiešőm bůtu noderőgs, őpaši, ja to papildinőtu pamudinőjums un ieteikumi izstrődőt atbilstošu datu vőkšanas sistěmu, kurus savukőrt ir paredzěts iekžaut eiropas padomes rőcőbas plőnő attiecőbő uz invaliditőti, kas rosina dalőbvalstis:„izstrždžt invaliditžtes politikas un standartu attůstůbai tždas statistikas un informžcijas stratěňijas, kas balstůtas uz socižlo un uz cilvěktiesůbžm balstůtu invaliditžtes modeli, un pžrskatůt esošo nacionžlo stratěňiju un datu bžőu efektivitžti”.61otrs faktors, kuru, neűemot věrő tő visnotaž nozőmőgo věrtőbu, daďi pětnieki uzskatőja par šňěrsli attiecőgo datu vőkšanő, bija pětnieciskős ětikas procedůras, kuras bija ilgstošas vai apgrůtinošas. paši problemőtiski tas ir pětniecőbas projektiem, kuriem ir pieejams mazők nekő gads empőriskő pětőjuma pabeigšanai. pašlaik fra vőc informőciju par ětikas procedůrőm, kas ir attiecinőmas uz empőriskő pětőjuma veikšanu par běrnu pieredzi un tiesas procesiem daďődős es dalőbvalstős. pětniekiem un, iespějams, arő ůnansětőjiem bůtu noderőgi, ja bůtu paredzěts iekžaut informőciju par iestőděm nepieciešamo laiku atžaujas piešňiršanai vai nepiešňiršanai, kő arő űemt věrő citus faktorus (pieměram, izdevumus vai birokrőtijas lőmeni), kas varětu bůt nozőmőgi apsvěrumi tiem, kuri iesaistőti pětniecőbas projektu izstrődě un ůnansěšanő.57 eiropas komisija, priekšlikums eiropas parlamenta un padomes regulai par personu aizsardzőbu attiecőbű uz personas datu apstrűdi un šűdu datu brővu apriti (vispűrőgű datu aizsardzőbas regula), 2012.janvűris, com(2012) 11 galőgű versija.59noteikts 83.60eiropas savienőbas pamattiesőbu aůentžras juridiskais atzinums nr.2/2012 par piedűvűto datu aizsardzőbas reformu paketi, 2012.gada 1.oktobris, pieejams: http://fra.europa.eu/sites/default/les/fra-opinion-data-protection-oct-2012.pdf (pědějo reizi skatőts: 2014.gada 15.61 ministru komitejas ieteikums rec(2006)5 dalőbvalstőm par eiropas padomes rőcőbas plűnu personu ar invaliditűti tiesőbu un pilnőgas integrűcijas sabiedrőbű veicinűšanai: uzlabojot personu ar invaliditűti dzőves kvalitűti eiropű 2006.–2015.gadam, 3.14.2(i).paragrűfs.18.4.3 ieteikumik. valsts un citőm iestőděm, kuru kompetencě ir attiecőgő pětőjuma ůnansěšana, őpaši valstős, kur neatkarőgi pětőjumi par šo těmu ir veikti maző apměrő, ir jőveic pasőkumi neatkarőgas pětniecőbas veicinőšanai un atbalstam, kő arő jőveic kvalitatővs pětőjums, lai noskaidrotu běrnu ar garőga rakstura traucějumiem pieredzi tiesas procesos. eiropas komisijai nepieciešams balstőties uz liela měroga pětőjumu par běrniem tiesas procesos, kuru tő pašlaik ůnansě, lai nodrošinőtu šo datu atbilstošu detalizěšanu un běrnu ar invaliditőti lomas aktualizěšanu topošajő rődőtőju sistěmő.l. komisijai ir jőizstrődő skaidri noteikumi kő papildinőjums es datu aizsardzőbas tiesőbu aktiem par informőcijas apstrődi attiecőbő uz veselőbu un invaliditőti cilvěktiesőbu uzraudzőbas nolůkos.m. piedővőtajiem fra resursiem par pětniecőbas ětikas iestőděm es valstős, tostarp par běrniem tiesas procesos, ir jőietver informőcija par vidějo pieteikumu apstrődes ilgumu, izmaksőm un jebkuru formu vai citu izpildőmo procesu apstrődes ilgumu un sareďťőtőbu. šis resurss arő varětu palődzět pievěrst uzmanőbu veiktő pětőjuma věrtőbai saistőbő ar (un nevis vienkőrši par) běrniem, tostarp běrniem ar invaliditőti.6262varětu minět atsauces uz saistőtajiem avotiem, pieměram, priscilla aldersone (priscilla alderson) un virgőnija morova (virginia morrow). běrnu un jauniešu pětniecőbas ětika: praktiska rokasgrűmata (the ethics of research with children and young people: a practical handbook) (londona: sage publications, 2011).19. ziűojums „tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőba běrniem ar garőga rakstura traucějumiem. datu vőkšana un izplatőšana: iegůto datu sintěze” (bůs drőzumő pieejams) liecina, ka šobrőd pastőv ievěrojams datu trůkums par běrnu ar garőga rakstura traucějumiem dalőbu un situőciju tiesas procesos. bez šiem datiem nav iespějams apkopot rezultőtu rődőtőjus tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbas uzraudzőbai attiecőbő uz šődiem běrniem. datu trůkums par šődiem běrniem liedz iegůt informőciju par běrnu sociőlo atstumšanu, diskriminőciju vai nevěrőgu attieksmi pret běrniem.šis ziűojums liecina, ka, par spőti starptautisko un eiropas standartu pastővőgajai detalizětu datu prasőbai, lődz šim trůkst sistěmas ar tiesvedőbu saistőto datu detalizěšanai, pamatojoties uz běrnu vecumu un invaliditőti. es lőmenő tiek veikti bůtiski pasőkumi (kas balstős gan uz tiesőbu aktiem, gan pětőjumiem), lai iegůtu un atspogužotu ticamus datus par běrniem tiesas procesos. toměr lődz šim nav bijusi pilnvěrtőga iespěja iegůt datus par běrnu ar daďődiem traucějumiem vai invaliditőti konkrětu pieredzi. tő ir tendence, kas jőatzőst un jőnověrš. běrni ar invaliditőti ir jőpamana, lai varětu iekžaut viűu pieredzi politikas un prakses reformu procesos. tas prasős veltőt uzmanőbu sareďťőtiem jautőjumiem par traucějumu vai invaliditőtes veidu klasiůkőciju un datu aizsardzőbu – tie ir jautőjumi, kuru risinőšanő nepieciešams personu ar invaliditőti organizőciju ieguldőjums, tődějődi tikai iegůstot no multinacionőla un daudznozaru dialoga.20.pielikums. apvienotie ieteikumia. invaliditőtes tiesőbu uzraudzőbas sistěmu ietvaros, pieměram dotcom, ir jőcenšas lielőkő měrő pievěrst uzmanőbu tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbai. turklőt invaliditőtes tiesőbu uzraudzőbas sistěmőm ir jőnodrošina detalizěti dati, kur vien iespějams pamatojoties uz vecumu.b. uzraudzőbas sistěmőm, kas pőrrauga tiesőbu aizsardzőbas lődzekžu pieejamőbu běrniem, ir jőietver struktůras, procesa un rezultőtu rődőtőji, kas ir őpaši bůtiski uz běrniem ar invaliditőti.c. regulőri jőnodrošina anonimizěto datu par běrnu ar invaliditőti dalőbu tiesas procesos publiska pieejamőba tődos formőtos, kas pieejami personőm ar invaliditőti.d. tiesu organizőcijőm ir jőizstrődő informőcijas sistěmas, kas žaus tőm reťistrět běrna invaliditőtes faktu (un traucějumu veidu), kő arő citas běrna raksturojošős iezőmes. šőm sistěmőm ir arő jőspěj (sistemőtiskő veidő) reťistrět informőciju par konkrětiem běrniem ar invaliditőti nepieciešamo pielőgojumu vai atbalsta veidu. šőm informőcijas sistěmőm ir jőrespektě běrna labőko interešu princips, kő arő jőatbilst datu aizsardzőbas prasőbőm.e. turpmőkajőm eiropas komisijas izdotajőm vadlőnijőm, kő arő ar tiesőbu aizsardzőbas sistěmu saistőtajőm direktővőm ir skaidri jőnosaka, ka datiem ir detalizětiem, pamatojoties uz invaliditőti, kő arő vecumu un dzimumu. turklőt tiem ir jőparedz věl sőkőkas datu detalizěšanas iespěja, lai atklőtu cilvěku ar daďődiem traucějumiem piedzővotős atšňirőbas.f. jőcenšas (starptautiskő, kő arő eiropas un nacionőlő lőmenő) izstrődőt skaidras vadlőnijas par traucějumu kategoriju veidiem cilvěktiesőbu uzraudzőbas nolůkos, maksimőli iesaistot personu ar invaliditőti organizőcijas.g. ja fakti liecina par to, ka personas dzőves iespějas ir žoti ierobeďotas tikai tőpěc, ka tős ir zinőmas kő personas ar invaliditőti, dalőbvalstőm ir jőbůt nekavějoties jőveic grozőjumi attiecőgajos likumos vai politikős, lai šos ierobeďojumus nověrstu. šődi ierobeďojumi ir diskriminějoši un ir pretrunő ar kpit (őpaši pantu). tie ir bůtiski datu vőkšanai, jo pakžauj konkrětős personas ar invaliditőti nelabvělőgas situőcijas riskam.h. vadlőnijőm (kuras izstrődőjusi eiropas komisija63 un dalőbvalstu iestődes), kas papildina tiesőbu aktus par běrnu tiesőbőm tiesvedőbas sistěmő, ir skaidri jőnosaka věrtějumu veikšanas nozőme, lai noteiktu jebkődus ar invaliditőti saistőtus pielőgojumus vai atbalstu, kas běrnam bůs nepieciešams, lai piedalőtos tiesas procesos vienlődzőgő statuső ar běrniem bez invaliditőtes. vadlőnijőm ir arő jőparedz, ka [pielőgojumu un atbalsta nepieciešamőbas] věrtějumi ir jőveic pěc iespějas őtrők pěc tam, kad běrns ir saskőries ar tiesvedőbas sistěmu. turklőt tiem ir jőizskaidro, kő šie věrtějumi atšňiras no medicőniskajiem věrtějumiem, un jőuzsver tas, cik svarőgi ir pěc iespějas űemt věrő paša běrna uzskatus un izvěli.i. visőm jaunajőm vadlőnijőm (es vai dalőbvalstu iestőďu izdotajőm) par informőciju, kas iekžaujama dokumentőcijő par tiesas procesos iesaistőtajiem běrniem, ir jőietver arő informőcija par viűiem nepieciešamajiem pielőgojumiem un atbalstu saistőbő ar invaliditőti.j. tiesvedőbas sistěmős jőcenšas izstrődőt elektroniskos instrumentus un sistěmas, kas veicinőtu bůtiskős informőcijas izplatőšanu par tiesas procesos iesaistőtajiem běrniem nepieciešamajiem pielőgojumiem un atbalstu saistőbő ar invaliditőti un ko nodrošinőtu galvenie profesionőži, kuri sadarbotos ar šiem běrniem, balstoties uz multidisciplinőru pieeju. nhs england „pieejamős informőcijas standarts” sniedz pieměru, kő to varětu veikt.k. valsts un citőm iestőděm, kuru kompetencě ir attiecőgő pětőjuma ůnansěšana, őpaši valstős, kur neatkarőgi pětőjumi par šo těmu ir veikti maző apměrő, ir jőveic pasőkumi neatkarőgas pětniecőbas veicinőšanai un atbalstam, kő arő jőveic kvalitatővs pětőjums, lai noskaidrotu běrnu ar garőga rakstura traucějumiem pieredzi tiesas procesos. eiropas komisijai nepieciešams balstőties uz liela měroga pětőjumu par běrniem tiesas procesos, kuru tő pašlaik ůnansě, lai nodrošinőtu šo datu atbilstošu detalizěšanu un běrnu ar invaliditőti lomas aktualizěšanu topošajő rődőtőju sistěmő.l. komisijai ir jőizstrődő skaidri noteikumi kő papildinőjums es datu aizsardzőbas tiesőbu aktiem par informőcijas apstrődi attiecőbő uz veselőbu un invaliditőti cilvěktiesőbu uzraudzőbas nolůkos.m. piedővőtajiem fra resursiem par pětniecőbas ětikas iestőděm es valstős, tostarp par běrniem tiesas procesos, ir jőietver informőcija par vidějo pieteikumu apstrődes ilgumu, izmaksőm un jebkuru formu vai citu izpildőmo procesu apstrődes ilgumu un sareďťőtőbu. šis resurss arő varětu palődzět pievěrst uzmanőbu veiktő pětőjuma věrtőbai saistőbő ar (un nevis vienkőrši par) běrniem, tostarp běrniem ar invaliditőti.63balstoties uz ieteikumiem, kas ietverti eiropas komisijas (tieslietu ůenerűldirektora) vadlőnijűs iekůautajű 8.ieteikumű par 2012.oktobra eiropas parlamenta un padomes direktővas 2012/29/es, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesőbu, atbalsta un aizsardzőbas miniműlos standartus, un kas aizstűj padomes pamatlěmumu 2001/220/jha, 2013.gada 19.decembris, pűrőemšanu un ieviešanu, ref. ares(2013)3763804, 8.ieteikums, bet skaidrűk nodalot pielűgojumu un nepieciešamű atbalsta nověrtějumus no medicőniskajiem nověrtějumiem.21.22.piezőmőm23.piezőmőm24.w www.mdac.org mentaldisabilityadvocacy @mdacintl
